Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) šī gada 09.janvārī nosūtīja Finanšu ministrijai kategoriskus iebildumus par atsevišķiem plānotiem grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas ir „jumta likums” apdrošināšanas brokeriem. Minētie grozījumi šobrīd ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu izstrādi Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsāka jau kopš pagājušā gada pavasara. Kad šis likumprojekts pagājušā gada vasarā pirmoreiz tika atsūtīts LABA saskaņošanai, tajā jau bija iekļauts Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas priekšlikums, kas stājoties spēkā piešķirtu kredītiestādēm kā apdrošināšanas aģentiem izcili privileģētu statusu starp apdrošināšanas starpniekiem, vienlaikus apdraudot klientu intereses.

Labojums paredz kredītiestādēm dot izņēmuma tiesības kā apdrošināšanas aģentiem piedāvāt klientiem vairāku apdrošinātāju piedāvājumus vienā apdrošināšanas veidā. Faktiski ar šādu labojumu likumā tiek ieviesta atsevišķs privileģēts apdrošināšanas starpnieku darbības veids. No pirmā acu skata šķietami pozitīvais priekšlikums – kredītiestādes klientam taču paplašināsies iespējas izvēlēties sev tīkamāku apdrošinātāju – patiesībā sevī slēpj nozīmīgus draudus klientu interesēm. Kredītiestāžu darbinieku kvalifikācija neļauj viņiem profesionāli izvērtēt dažādu apdrošinātāju piedāvājumu specifisko izdevīgumu klientam. Tādēļ likumprojektā pat ir ietverta atsevišķa norma, kas nosaka, ka kredītiestādes neveiks klientam piedāvāto apdrošināšanas piedāvājumu izvērtēšanu. Turklāt kredītiestāde kā apdrošināšanas aģents pārstāv un pārstāvēs tikai apdrošinātāja un savas intereses un tai nemazākajā mērā nebūs jārūpējas par klienta interesēm.

Paanalizēsim, kas praktiski būs sagaidāms pēc šī likumprojekta labojuma stāšanās spēkā. Kredītiestādē (komercbankā, līzinga kompānijā u.t.t.) ierodas klients, kuram papildus kredīta saņemšanai tiek piedāvāta iespēja apdrošināt attiecīgo īpašumu vai mantu. Šobrīd klienta priekšā tiek nolikta viena apdrošināšanas polise ar apjomīgiem, sīkā drukā rakstītiem apdrošināšanas noteikumiem, kuru kopējo jēgu un praktisko ietekmi nespeciālistam ir visai grūti pirmoreiz izlasot pilnībā uztvert un izprast. Pēc minēto likuma labojumu spēkā stāšanās kredītiestādes klientam priekšā tiks noliktas vairākas, varbūt pat piecas un vairāk apdrošināšanas polises un attiecīgais kredītiestādes darbinieks klientu informēs, ka nespēj un nav tiesīgs šos apdrošināšanas piedāvājumus izvērtēt, ka pārstāv katras polises izdevēja – apdrošinātāja – intereses un, ka klientam pašam jāizvēlas viena no piedāvātajām apdrošināšanas polisēm. Var tikai iztēloties, kāds būs klienta apjukums, kad, lai izvēlētos sev izdevīgāko apdrošināšanas polisi, viņam būs jāpārlasa piecu un vairāk apdrošināšanas polišu noteikumi. Turklāt ne tikai jāpārlasa, bet arī jāsaprot un jāspēj salīdzinoši izvērtēt un parasti tas viss jāizdara turpat kredītiestādē. Nebūsim naivi, klients to nedarīs. Viņš šādā situācijā visticamāk pajautās kredītiestādes darbiniekam, kuru apdrošināšanas polisi tas iesaka un, ja kredītiestādes darbinieks šādu ieteikumu sniegs, viņš to sniegs tikai apdrošinātāja un kredītiestādes interesēs un ar to pārkāps likumā noteikto aizliegumu. Ja kredītiestādes darbinieks atteiksies dot ieteikumu, klients visticamāk izvēlēsies pazīstamākā apdrošinātāja polisi vai lētāko apdrošināšanas piedāvājumu, to pat līdz galam neizlasot, un tādējādi, iespējams, izvēloties sev neizdevīgāko apdrošināšanas piedāvājumu. Jebkurā variantā klientam būs būtiski ierobežotas iespējas izvēlēties sev izdevīgāko apdrošināšanas polisi. Tā nebūtu problēma, ja klientam būtu izvēles iespējas. Taču nav noslēpums, ka katrai kredītiestādei ir savi „mīļie” apdrošinātāji un „nemīļie” apdrošinātāji, kuru polises tās nepieņem. Visbeidzot, kad klientam notiks apdrošinātais negadījums, palīdzību kredītiestādē viņš var nemeklēt, jo tur viņa intereses neviens nepārstāvēs, un, ja nekvalitatīva apdrošināšanas seguma dēļ, klients nesaņems apdrošināšanas atlīdzību, pretenzijas pret kredītiestādi viņš nevarēs izvirzīt, jo tai nebija pienākums viņu informēt par apdrošināšanas seguma kvalitatīvo atbilstību klienta interesēm.

Izprotot kredītiestāžu klientu izvēles iespēju paplašināšanas pozitīvo nozīmi, LABA kategoriski iebilst pret šādu „klientu lamatu” radīšanu. Lai novērstu iespējamos pārmetumus par tirgus protekcionismu, kā arī atbalstītu minētā izvēles iespēju paplašināšanas mērķa sasniegšanu, LABA jau vairākkārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un tagad arī Finanšu ministrijā ir iesniegusi priekšlikumu likumā atļaut kredītiestādēm vienlaikus darboties arī kā apdrošināšanas brokeriem. Kā apdrošināšanas brokeri kredītiestādes bez īpašiem likuma grozījumiem klientam varēs piedāvāt vairāku apdrošinātāju piedāvājumus, būs spiestas darboties tikai klienta interesēs, veicot profesionālu piedāvāto apdrošināšanas piedāvājumu izvērtēšanu un palīdzot klientam izvēlēties objektīvi visizdevīgāko apdrošināšanas piedāvājumu, kā arī atbildēs par apdrošināšanas piedāvājuma atbilstību klienta interesēm un, apdrošināšanas gadījumam iestājoties, tām būs pienākums klientu bez maksas konsultēt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas jautājumos. Protams, tad attiecīgajam kredītiestādes darbiniekam būs jāatbilst apdrošināšanas brokera profesionālajām kvalifikācijas prasībām, kas ietver augstāko izglītību, 3 gadu darba pieredzi nozarē u.t.t. (par aģentu var būt 18 gadus vecs vidusskolas beidzējs). Taču, mūsuprāt, tas ir nepieciešami un attaisnojami, jo klienta interešu aizsardzības saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī ir īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka klients vienmēr ir mazāk aizsargātā situācijā, nekā apdrošinātājs un apdrošinātāja interešu pārstāvji. Uzskatām, ka ir nepieļaujami stādīt biznesa intereses pāri ikviena patērētāja interesēm.