Kravas apdrošināšana ir viens no senākajiem apdrošināšanas veidiem. Pirmās kravas apdrošināšanas polises tika izsniegtas jau 14.gadsimtā. Tolaik vairumu kravu pārvadāja pa jūru un citiem ūdens ceļiem, jo šāda transportēšana izmaksāja vislētāk.
"Angliski kravas apdrošināšana ir "Marine insurance", kas norāda uz tiešu saistību ar jūru. Patiesībā "Marine insurance" ir visa veida kravu apdrošināšana un ietver kravas transportēšanas veidus pa sauszemi, gaisu un arī ūdeni," teic apdrošināšanas brokeru sabiedrības SIA "Rīgas polise" valdes priekšsēdētājs Uldis Dzērve. "Saknes šādam apzīmējumam meklējamas tieši senajos ūdensceļu pārvadājumos."
Kravas kā tādas apdrošināšana
"Kravas apdrošināšanas mērķis ir pasargāt kravas īpašnieku no zaudējumiem, kas var rasties, kravai daļēji vai pilnībā ejot bojā tās pārvadāšanas laikā. Pagaidām prevalē pieņēmums, ka gaisa transports ir visdrošākais," stāsta SIA "Rīgas polise" tehnisko risku apdrošināšanas nodaļas vadītājs Rolands Burijs.
Apdrošināšanas līgumā tiek precīzi aprakstīti nosacījumi un iekļauti arī īpašie nosacījumi, lai būtu pilnīgi skaidrs, pret kādu procesu radītajiem zaudējumiem krava tiek apdrošināta.
"Apdrošināt var visu un pret jebko," pasmaida R.Burijs. "Tiesa, ir preces un riski, ko apdrošinātāji īpaši nevēlas uzņemties, un arī tādi, ko apdrošina ļoti labprāt. Visskeptiskāk apdrošinātāji izturas tieši pret fizisko personu jeb pārvadāšanas neprofesionāļu veiktajiem pārvadājumiem - ja kāds ar savu piekabīti kaut ko šurpu un turpu vadā. Nelabprāt apdrošina dažādus reaģentus, ģenētiskos un bioloģiskos materiālus, baktērijas, ko pārsvarā izmanto farmācijā un kuru pārvadāšana prasa īpašu uzmanību un apstākļus. Dažas sabiedrības nelabprāt apdrošina cēlmetālus, dārglietas un antikvārus priekšmetus."
Ļoti dažāda attieksme ir pret naftas, degvielas, eļļas un smērvielu apdrošināšanu. Dažas sabiedrības šādu produkciju apdrošinot labprāt un pat nepiemērojot īpaši paaugstinātu tarifu, bet dažas - pavisam negribīgi. Tāpat ir dažāda attieksme pret cēlmetāliem un dārglietām - arī šīs kravas prasa īpašu saudzību un attieksmi pārvadājot.
"Runājot par apdrošināmajiem riskiem, visā pasaulē izmanto Starptautiskos kravu pārvadāšanas noteikumus jeb ICC, kas paredz trīs veida segumus dažādiem riskiem - A (visplašākais), B un C," skaidro U.Dzērve. "C kategorijā iekļauti tradicionālie riski - ugunsgrēks, sprādziens, avārija, zemestrīce un zibens spēriens, vulkāna izvirdums. Apdrošināšanas līgumā var iekļaut arī zādzības, īpaši sliktus laika apstākļus un daudz ko citu, bet tie jau būs papildinājums standarta riskiem. Specifiski nosacījumi ir kokmateriālu, saldētu un atdzesētu pārtikas produktu, radioaktīvo vielu pārvadājumiem. Iespējams apdrošināties arī pret kara izraisītiem zaudējumiem, jo arī apdrošināšanas noteikumi tiek pilnveidoti un līgumos sāk iekļaut tādus riskus, kurus agrāk neiekļāva. Kā jau kolēģis teica, apdrošināt var visu un pret jebko, tikai jautājums ir - cik tas maksā."
Apdrošinātāji īpašos riskus rūpīgi izvērtē, pirms iekļauj līguma nosacījumos. Tos aprēķina, ņemot vērā kravas nomenklatūru, izvēlētos riskus, pārvadāšanas nosacījumus un transporta veidu, maršrutu, pārkraušanas reižu skaitu, pieteikto pārvadājuma apmēru, kā arī klienta un apdrošinātāja līdzšinējo sadarbību un apdrošinātāja zaudējumu statistiku.
Kuru polisi izvēlēties
Ja kravas pārvadājums tiek veikts tikai vienu reizi, tad ir skaidrs, kādu polisi iegādāties - polisi vienam pārvadājumam. Šādā gadījumā ir zināmi visi nepieciešamie nosacījumi - kravas nomenklatūra, transporta veids, teritorija, uz kuru krava tiek transportēta u.c.
Profesionālie kravu pārvadātāji parasti iegādājas ģenerālo jeb atvērto kravas apdrošināšanas polisi. Tā ir polise plānotam apgrozījumam vai kravu skaitam, vai preču grupai, un to pērk uz konkrētu termiņu, visbiežāk - uz gadu.
"Šādā polisē tik precīzi nevarēs paredzēt visas valstis, uz kurām tiks veiktas piegādes, tikai aptuveno reģionu," teic R.Burijs. "Ja kāda valsts gadījumā nebūs iekļauta konkrētajā līgumā, bet pārvadājums jāveic uz to, tad jāslēdz līguma papildinājums vai pielikums. Tas ir pavisam vienkārši izdarāms."
Apdrošina pircējs vai pārdevējs
Pasaulē ir pieņemti standartizēti nosacījumi kravu pārvadājumiem kā tādiem - "Incoterm", kuri cita starpā iekļauj arī apdrošināšanas nepieciešamību un uzliek atbildību par apdrošināšanas iegādi.
Pašlaik visvairāk tiek izmantoti "Incoterm 2000" nosacījumi. Tie regulē visas darbības, kas un kam veicamas no kravas nosūtīšanas brīža līdz tās nokļūšanai pie saņēmēja, tajā skaitā arī to, kam jāpērk apdrošināšanas polise - kravas pircējam vai pārdevējam.
"Ir dzirdēti kuriozi atgadījumi. Piemēram, kravas apdrošināšana ir veikta līdz kuģa klājam. Kravu pārkraujot, tā krīt, un… jautājums ir, kur tā nokritīs - vai krastā, vai uz kuģa borta. Vai arī atsitīsies pret bortu un iekritīs ūdenī.
Šāda situācija var radīt domstarpības, jo - kāda teritorija ir "ūdens" - līdz klājam vai jau uz klāja?" stāsta U.Dzērve un piemetina, ka "Incoterm" ir labs instruments pušu pienākumu un tiesību noteikšanai kravu pārvadājumu līgumos.
Jūras un iekšzemes ūdeņu transportēšanai izmanto FAS (franko gar kuģa bortu), FOB (franko uz kuģa klāja), CFR (cena un vedmaksa jeb frakts), CIF (cena, apdrošināšana un frakts), DES (piegādāts no kuģa) un DEQ (piegādāts no piestātnes), bet jebkuram transporta veidam piemēro EXW (no rūpnīcas), FCA (franko pārvadātājs), CPT (transportēšana apmaksāta līdz...), CIP (transportēšana un apdrošināšana apmaksāta līdz...), DAF (piegādāts līdz robežai), DDU (piegādāts bez muitas apmaksas) un DDP (piegādāts ar muitas apmaksu) nosacījumus.
Apdrošināšana - arī pārvadātājam
Ja jau ir veikta kravas apdrošināšana, vai nepieciešama vēl arī pārvadātāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un - pretēji?
"Šie ir divi pilnīgi atšķirīgi apdrošināšanas veidi, kas tomēr cieši saistīti," skaidro R.Burijs. "Noteikti nav jādzīvo ilūzijās, ka apdrošināts pārvadātājs uzņemsies pilnīgi visu atbildību par to preci, ko pārvadā, un segs visus zaudējumus. Tā nekad nebūs!"
Pārvadātājs ir atbildīgs tikai par lietām, kuras viņš bijis spējīgs ietekmēt, un neatbild par kravas bojājumiem, zaudējumiem, ja tie nav notikuši viņa darbības vai bezdarbības rezultātā. Piemēram, piegādes termiņu neievērošanu streiku vai dabas stihiju laikā. Šādu situāciju izraisītus zaudējumus sedz kravas apdrošināšana.
"Civiltiesisko pārvadātāja atbildības apdrošināšanu noteic 1976.gada Ženēvas Konvencija par starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR). CMR apdrošināšana atlīdzina zaudējumus par ceļu satiksmes negadījumos bojātām kravām, zaudējumus, kas radušies temperatūras svārstību dēļ, un citus zaudējumus, kas radušies tieši pārvadātāja vainas dēļ," skaidro U.Dzērve. "Ja pārvadātājs ir radījis zaudējumus, tad kompensācija kravas īpašniekam ir 8,33 SDR par bruto kravas vienību."
Tātad - pārvadātāja civiltiesiskā atbildības apdrošināšanas līgums nekādā gadījumā neizslēdz pašas kravas apdrošināšanas nepieciešamību. Pārvadājot kravu, ieteicams, lai būtu abas.
Rīgas Polise SIA
Cēsu iela 31/3, Rīga, LV-1012
Tālrunis: +371 67320600
E-pasts: riga@polise.lv