• Sākums
• Jaunumi
• Apdrošināšanas nozare

19/12/2006

Vairāk nekā puse jeb 51,4% no 500 pēc apgrozījuma lielākajiem Latvijas uzņēmumiem neizmanto dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, liecina uzņēmumu aptaujas rezultāti.
Aptauju veica Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

No tās aptaujāto daļas, kura atbildējusi, ka uzņēmums neapdrošina darbinieku dzīvību, 30,6% skaidroja, ka nav pieprasījuma no darbiniekiem, 21% - ka nav iespējas, bet 8,1% - ka nav informācijas.

40,3% izvēlējās atbildi "cits variants". Biežāk minētie iemesli šajā sadaļā bija: aptaujas laikā plānots apdrošināt darbiniekus, uzņēmumā jau ir nelaimes gadījumu vai veselības apdrošināšana, ir pensiju fonds, lēmumi tiek pieņemti ārzemēs, nav iekļauts darba kārtībā, pārāk maz darbinieku.

LAA pārstāvji šodien žurnālistiem norādīja, ka vairāki no minētajiem iemesliem tomēr vieš optimismu par pozitīvu situācijas attīstību. Turklāt gandrīz 60% no tiem respondentiem, kuri neapdrošina darbinieku dzīvību, apsver šādu iespēju nākotnē.

72,1% no tiem aptaujātajiem uzņēmumiem, kuri apdrošina darbinieku dzīvību, apdrošina visus darbiniekus. Vidējais termiņš, kādam tiek slēgti apdrošināšanas līgumi, ir pieci gadi.

Tie respondenti, kuri neapdrošina visu darbinieku dzīvību, visbiežāk minēja tādas apdrošināmo darbinieku kategorijas kā vadību un administrāciju, riska grupas, darbiniekus, kuri dodas ārpus Latvijas, atsevišķas struktūrvienības.

Apdrošinātāju dati liecina, ka no TOP 20 Latvijas labākajiem darba devējiem 90% veic uzkrājumus saviem darbiniekiem, tā uzskatāmi apliecinot šī motivēšanas līdzekļa nozīmi mūsdienu darba tirgus problēmu kontekstā, šodien žurnālistiem norādīja LAA prezidents Juris Dumpis.

Aptaujas rezultāti rāda, ka darba devējiem ir nepietiekamas zināšanas par likumdošanā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem. Vairāk nekā ceturtajai daļai - 27,4% respondentiem, kuri neapdrošina darbiniekus, - nav bijušas arī pietiekamas zināšanas par nodokļu atvieglojumu iespējām.

Šos rezultātus Latvijas vadošo uzņēmumu vidū LAA un arī neatkarīgie eksperti uzskata par ļoti nopietniem, jo tie ilustrē Latvijas darba tirgus situācijas kontrastu ar Eiropas darba attiecību metodēm un ir saistīti ar daudzām citām vispārējām problēmām darba tirgū, kurām nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, norādīja Dumpis.

Piemēram, Latvijas darbinieki maina darbu vidēji reizi 6,3 gados, kas ir trešais lielākais darbinieku "staigāšanas rādītājs" Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Darba un dzīves apstākļu uzlabošanas fonda pētījums. 58% Latvijas strādnieku tuvāko piecu gadu laikā plāno nomainīt darbu.

"Turklāt tāda finanšu instrumenta izmantošana kā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir izdevīga arī no makroekonomiskā viedokļa, jo samazina strauji pieaugošo patēriņa apjomu, tātad arī inflācijas pieaugumu," piebilda LAA prezidents.

Saskaņā ar Eiropas Apdrošinātāju komitejas 2004.gada datiem Austrumeiropas valstīs, kur pagaidām arī dzīvības apdrošināšanas daļa apdrošināšanas tirgū maza, vidējais juridisko personu īpatsvars dzīvības apdrošināšanas tirgū pēc parakstītajām prēmijām ir aptuveni 5%, piemēram, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā. Attīstītajās Rietumeiropas valstīs, kurās ir plaša darbinieku dzīvības apdrošināšanas prakse, juridisko personu - dzīvības apdrošināšanas ņēmēju - īpatsvars ir nesalīdzināmi lielāks līdz pat 60% Šveicē, Dānijā, Norvēģijā vai Zviedrijā.

Saskaņā ar LAA datiem Latvijā juridisko personu - dzīvības apdrošināšanas ņēmēju - īpatsvars pēc parakstītajām prēmijām ir lielāks nekā vairākās Austrumeiropas valstīs, taču ievērojami mazāks nekā attīstītajās Rietumvalstīs. Šā gada deviņos mēnešos šis rādītājs bija 34%.

Tomēr juridisko personu īpatsvars kopējo parakstīto dzīvības apdrošināšanas prēmiju skaitā pēdējos gados nevis pieaudzis, bet gan pat nedaudz samazinājies.

Šā gada deviņos mēnešos no jauna noslēgto līgumu vidū ar juridiskām personām noslēgtās prēmijas ir 4,2 miljoni latu. Kopējais prēmiju apjoms bija 12,4 miljoni latu.

Pakāpeniski pieaug ar juridiskajām personām noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējo noslēgto līgumu skaitā. No 4% 2005.gadā šā gada deviņos mēnešos šis rādītājs pieaudzis līdz 5% jeb 1624 līgumiem.

Nodokļu eksperts Artūrs Kodoliņš atzina, ka Latvijas nodokļu likumdošana dzīvības apdrošināšanā ir labvēlīga. "Jāsecina, ka valsts mudina darba devējus domāt par savu darbinieku papildu finansiālo nodrošinājumu, uzkrājot līdzekļus arī dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās, un šādu darbinieku motivācijas un darba attiecību veidošanas instrumentu darba devējam padara patiesi izdevīgu," sacīja Kodoliņš.

Tiesību akti paredz nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas apdrošina darbinieku dzīvību. Apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas tiek veikti par darbinieku dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu un nepārsniedz 10% no darbinieku bruto darba samaksas, ja apdrošināšanas līguma termiņš nav īsāks par pieciem gadiem, neapliek ar sociālo, uzņēmuma un iedzīvotāja ienākuma nodokli.

"Viena no svarīgākajām atziņām, ko vajadzētu izprast darba devējiem, - uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veikšana uzņēmuma darbiniekiem ir nevis labdarība, kas nes zaudējumus, bet gan izdevīgs darbinieku stimulēšanas instruments, kas sniedz iespēju motivēt un piesaistīt labākos darbiniekus uzņēmumam, rūpējoties par viņu nodrošinātu nākotni un sociālu atbalstu, kā arī iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus," skaidroja Dumpis.

Bez tiešiem finansiāliem ieguvumiem, ko uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas līgumu esamība sniedz darba devējiem, ir arī citi ieguvumi - uzņēmums var apdrošināt savus darbiniekus arī pret invaliditāti, pārejošu darba nespēju, nelaimes vai nāves gadījumiem. Šādā gadījumā cietušā darbinieka ģimene saņems gan uzkrājuma summu, gan atlīdzību nelaimes gadījumā. Pateicoties šādām iespējām, darbinieks motivēts sadarboties ar uzņēmumu, jo tikai tad viņš varēs izmantot uzkrājošās apdrošināšanas sniegtos labumus.

Darba devējam samaksājot vienu un to pašu summu, piemēram, 50 latus kā algas pielikumu vai kā dzīvības apdrošināšanas prēmiju, darbinieks otrajā gadījumā saņem krietni vairāk, jo algas pielikuma gadījumā no darba devēja atvēlētās summas tiek noņemts lielāks nodokļu apjoms. Ja darba devējs vēlas, lai darbinieks saņemtu 50 latus pēc visu nodokļu samaksas, tad bruto jeb līguma summa būs 61,54 lati un darba devēja obligātās sociālās iemaksas - vēl 14,82 lati.

Avots: Leta
Datums: 18.12.2006