• Sākums
• Jaunumi
• Apdrošināšanas veidi un pakalpojumi

17/07/2007

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai nepieciešams intensīvs valsts un nozares profesionāļu darbs, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie apdrošināšanas kompāniju pārstāvji.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) Veselības apdrošināšanas komisijas vadītāja, AAS Balta Veselības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas produktu vadītāja Vita Bočkāne sacīja, ka pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas (VM) un LAA pārstāvju tikšanās laikā apspriestās obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas rūpīgā izstrādē un veiksmīgā realizācijā būtu ieinteresēta gan apdrošināšanas nozare, gan visi Latvijas iedzīvotāji.

Ir apsveicama šī jautājuma iniciēšana no VM puses, kā arī apdrošināšanas nozares ekspertu iesaistīšana, jo, ņemot vērā jomas komplicētību, būs nepieciešams ļoti intensīvs un rūpīgs valsts un nozares profesionāļu kopīgs darbs, izstrādājot šādas sistēmas darbības principus, veidu un shēmu. Šo uzdevumu varētu veikt starpresoru darba grupas, kurās varētu iesaistīties arī LAA, uzsvēra Bočkāne.

Sākuma posmā jautājumu ir daudz, un dažos no tiem nepieciešami valsts konceptuāli lēmumi. Viens no šādiem pamata uzdevumiem, runājot par obligāto veselības apdrošināšanu, ir pakalpojumu apmaksas sadalīšana starp valsti un apdrošinātājiem. Valstij būtu precīzi jānosaka, par kuriem pakalpojumiem tā ir gatava norēķināties ar medicīnas iestādēm un kas savukārt ir tas pakalpojumu loks, kas tiek nodots apmaksai privāto apdrošinātāju pārziņā.

Būtu nepieciešamas arī drošas garantijas, ka valsts grozā ietvertie pakalpojumi tiks konsekventi apmaksāti paredzētajā apmērā un visa gada garumā, jo pašreizējā situācija, kad nereti gada beigās mēdz rasties problēmas ar kvotām un cilvēki iespēju robežās cenšas šīs vajadzības atrisināt ar privātās veselības apdrošināšanas palīdzību, jaunajā modelī vairs nebūtu vēlama.

Definējot valsts pakalpojumu un apdrošinātāju pakalpojumu grozus, jāņem vērā, ka apdrošinātāji tomēr nodarbojas ar komercdarbību un nevar uzņemties sociālā pabalsta maksātāju lomu. Tāpēc ir svarīgs arī veselības ministra Vineta Veldres saņemtais atbalsts, aktualizējot tēmu par veselības aprūpes kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

Proti, gan apdrošinātājiem, gan valstij būtu nepieciešami skaidri definēti priekšraksti mediķu darbībām, nosakot konkrētu diagnozi, paredzot arī procentuālo daļu izmeklējumiem individuālo īpatnību dēļ. Šādi standarti ir definēti citās valstīs, lai novērstu situāciju, ka kāds pacients turības dēļ tiek izmeklēts vairāk un rūpīgāk nekā maznodrošinātais.

Ārkārtīgi svarīgs ir arī apdrošināto personu datu apmaiņas un apstrādes jautājums, tāpēc liels solis sadarbības virzienā ir Veselības ministrijas priekšlikums ar augustu uzsākt darbu par sadarbības līgumu noslēgšanu starp LAA un Valsts obligātās apdrošināšanas veselības aģentūru par datu apmaiņu.

Tas ir nozīmīgs ne tikai obligātās veselības apdrošināšanas plānu kontekstā, bet visas veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā, lai, piemēram, novērstu maksājumu pārklāšanās situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu norēķinās gan valsts, gan apdrošinātājs.

Nozīmīgs ir arī obligātās apdrošināšanas finanšu modeļa izveides jautājums - vai tā būs esošo nodokļu pārdale vai arī veselības nodoklis varētu tikt izdalīts un definēts atsevišķi. Šie jautājumi prasa rūpīgu starpresora darba grupu izpēti un izstrādi, uzskata apdrošinātāji.

Veselības joma ir viena no jūtīgākajām, tāpēc visi jautājumi, kas ir un vēl būs saistīti ar veselības obligātās apdrošināšanas izstrādi un ieviešanu, jārisina uzmanīgi, rūpīgi un ar vislielāko iedziļināšanos, lai pasargātu iedzīvotāju intereses, neradītu nepamatotu nodokļu slogu, kā arī nodrošinātu veiksmīgu sistēmas īstenošanu dzīvē, norādīja Bočkāne.

AAS BTA valdes locekle Jeļena Alfejeva norādīja, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā ļautu objektīvāk sadalīt finansējumu veselības aprūpes sfērai, ņemot vērā nepieciešamo sistēmas atdevi. Tā arī veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes celšanos, jo nozares pārstāvju ienākumi tiktu sasaistīti ar konkrētajiem sniegtajiem pakalpojumiem par atbilstošajām cenām un izvēli izdarītu pats patērētājs.

Jārēķinās, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā ir milzīgs darbs - sākot ar nepieciešamo prasību definēšanu un beidzot ar praktisko reorganizācijas realizāciju. Pārejot uz jaunu sistēmu, būtu jāuzmanās no esošās sistēmas sagraušanas, kas sevī jau ir pieradījusi, līdz ar to aprēķiniem un prognozēm ir jābūt ļoti precīziem.

Par gaidāmām izmaksām patlaban nevar spriest, jo viss būs atkarīgs no tā, kas tiks iekļauts obligātās apdrošināšanas segumā. Tikai zinot iekļaujamo pakalpojumu klāstu un apzinoties situāciju ar šo pakalpojumu piedāvājumu tirgū, apdrošinātāji varēs izrēķināt cenu. Segums citiem pakalpojumiem varētu tikt pirkts brīvprātīgi.

Lai novērstu bažas par nesamērīgi augstām cenām uz šiem apdrošināšanas produktiem, jāuzsver, ka apdrošinātāji to nevarēs turēt nesamērīgi augstu, jo Latvijas apdrošināšanas tirgū kā jebkurā brīvas ekonomikas vidē cenu līmeni nosaka konkurence. Latvijas konkurence starp apdrošinātājiem ir ļoti sīva, norādīja kompānijas pārstāve.

Ergo Latvija valdes locekle Evija Čīma atzina, ka kompānija pozitīvi vērtē ierosinājumu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Taču rūpīgi nepieciešams izanalizēt, kāds modelis Latvijai būtu vispiemērotākais.

Runājot par izmaksām, Čīma uzsvēra, ka tās būs atkarīgas no obligātas apdrošināšanas seguma.

Kā ziņots, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Veldre sacīja, ka obligātā veselības apdrošināšana Latvijas iedzīvotājiem gadā varētu izmaksāt 120 līdz 160 latus.

Avots: LETA
Datums: 17.07.2007