• Sākums
• Jaunumi
• Apdrošināšanas nozare

30/07/2007

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcijā ir izvērtēti trīs iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti, kas veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju. Ņemot vērā izstrādātos variantus, tiks radīta ilglaicīga valsts lauksaimnieciskās ražošanas riska radīto zaudējumu novēršanas un kompensēšanas sistēma.

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošinātu paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus. Tādējādi tiktu radīts pamats kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Koncepcijā izstrādātais pirmais variants paredz, ka tiek atbalstīts tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu ir valsts atbalsta sniegšana apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā. Valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību.

Šajā gadījumā valsts ieguvums ir politiskās atbildības norobežošana, nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu. Savukārt lauksaimniekiem netiek garantēta nekāda valsts zaudējumu kompensācija, izņemot tiem riskiem, kuri ietilps valsts pamatatbildībā.

Koncepcijā ietvertais otrais variants paredz, ka atbalstīti tiek apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Kompensāciju fonda risinājuma būtību raksturo tas, ka valsts nodrošina lauksaimniekiem pamatatbildības un līdzatbildības nodrošinājumu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas.

Savukārt trešais variants paredz, ka valsts atbalsts tiek piešķirts zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Šis variants piedāvā saglabāt līdzšinējo zaudējumu kompensēšanas sistēmu, iestājoties ārkārtas situācijai. Ja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir nodarījuši būtiskus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valstī ir iestājusies ārkārtas situācija, tad tiek pieņemts lēmums par kompensāciju piešķiršanu daļējai zaudējumu segšanai.

Avots: LETA
Datums: 30.07.2007