• Sākums
• Jaunumi
• Pētījumi un statistika

03/12/2007

Žurnāla Kapitāls aptauja liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām neizmanto valsts piedāvātās nodokļu atlaides, kas ļauj nopelnīt 25% gadā.

Kapitāla veiktā pakalpojumu sniedzēju aptauja liecina par lielām atšķirībām kopējā summā.

Ja 30 gadus vecs iedzīvotājs izvēlas uzkrājošajā apdrošināšanā ar garantētu ienākumu ieguldīt 1000 eiro gadā, tad līguma termiņa beigās pēc 5 gadiem viņš varētu saņemt no 4590 (-10% no iemaksu apjoma) līdz 5160 eiro (+3% attiecībā pret iemaksām) atkarībā no izvēlētā dzīvības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja un konkrētajiem apdrošināšanas nosacījumiem. Papildus šai summai, protams, nāk klāt arī 25% nodokļu atmaksa jeb 1250 eiro.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām neizmanto valsts piedāvātās nodokļu atlaides, kas ļauj nopelnīt 25% gadā. Pat vēl vairāk - efektīvi plānojot savas finanses un izmantojot visas uzkrājumu un nodokļu atmaksas iespējas, 25% peļņu var gūt arī īsākā termiņā - četru mēnešu laikā.

Augšup joņojošās preču un pakalpojumu cenas, kas strauji mazina arī naudas vērtību, cilvēkus uztrauc arvien vairāk. „Kā pasargāt savus ietaupījumus no inflācijas kārajiem zobiem? Krāt vai tērēt?” ? tie ir jautājumi, kādus uzdod ļoti daudzi.

Šobrīd tā vien šķiet, ka esam atmesti vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē, kad patēriņa cenu pieaugumu raksturoja divciparu skaitļi. Ja 1996. gadā 13% liela inflācija bija zemākais inflācijas rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, tad šogad tā ir augstākā pēdējos 11 gados. Līdzīgi kā šodien, arī tālajā 1996. gadā noguldījumu procentu likmes atpalika no inflācijas radītāja, tomēr atšķirībā no tiem laikiem, kad depozīts faktiski bija iedzīvotājiem vienīgais pieejamais naudas uzkrāšanas un ieguldīšanas veids, patlaban pieejamo finanšu instrumentu klāsts ir gana plašs ? atliek vien izvēlēties sev piemērotāko. Turklāt valsts ar nodokļu likumdošanas palīdzību uzkrājumu jomā radījusi ļoti pievilcīgus noteikumus, kurus būtu grēks neizmantot. Savādi tikai, ka to vēl joprojām dara diezgan šaurs cilvēku loks.


Nodokļu atlaides kļūst arvien izdevīgākas

Šogad veiktie grozījumi likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka par iemaksām brīvprātīgajā pensiju shēmā jeb pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā, kas noslēgta vismaz uz 5 gadiem, var saņemt nodokļu atmaksu 25% apmērā no summas, kas nepārsniedz 20% no cilvēka bruto gada ienākumiem. Iepriekš varēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli 25% apmērā par uzkrājumiem pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ja summa nepārsniedza 10% no cilvēka bruto ienākumiem. Jaunie grozījumi arī nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļu atmaksu varēs saņemt ne tikai par iemaksām privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā apdrošināšanā, bet arī par ieguldītajiem līdzekļiem ieguldījumu fondu apliecībās, ja tās cilvēka īpašumā būs bijušas vismaz 5 gadus.

Nodokļu atlaides ir arī uzņēmumiem, kuri veic iemaksas par saviem darbiniekiem. Uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un privātās pensijas uzkrājuma veidošanu savu darbinieku labā var uzskatīt par vienu no uzņēmuma personāla vadības politikas elementiem, kas ļauj palielināt darbinieku motivāciju. Darbinieka ieguvums ir viņam izveidots uzkrājums, bet uzņēmums saņem nodokļu atlaides. Darba ņēmēju labā veiktās iemaksas pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā līdz 10% no darbinieku bruto darba algas netiek apliktas ar uzņēmuma ienākuma nodokli, un par šo iemaksu apjomu nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% apmērā, gan darba ņēmēja ? 9%). Turklāt iemaksu veikšanas brīdī nav jāmaksā arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis 25% apmērā - šis nodoklis tiek iekasēts uzkrājuma saņemšanā. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols gan atgādina - lai saņemtu paredzētos nodokļu atvieglojumus, darba devējam nedrīkst būt nodokļu parādi, turklāt uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides var saņemt, ja uzņēmums strādā ar peļņu. Taču, nenoliedzami, daudzi darba devēji šo priekšrocību var veiksmīgi izmantot.

Uzkrājošā apdrošināšana populārāka par pensiju 3. līmeni

Eksperti gada vidū prognozēja, ka izmaiņas nodokļu likumdošanā varētu dot uzkrājošajos produktos papildus vismaz 100 miljonus latu gadā. Lai gan inflācijas pašreizējā rādītājā neatspoguļojas valdības centieni mazināt patēriņa cenu pieaugumu, veicinot uzkrājumus ar nodokļu atvieglojumiem, tomēr zināmā mērā šis solis ir devis pozitīvu efektu.

Uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā gada deviņos mēnešos parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 30 miljonus latu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā laika periodā, kad dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu parakstīti 11 miljoni latu. Krietni mērenāka izaugsme vērojama citā uzkrājumu produktā ? pensiju 3. līmenī. 2007. gada pirmajā pusgadā privātajos pensiju fondos iemaksāti aptuveni 8 miljoni latu, kas ir par 25% vairāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos. Privātās pensijas uzkrājumu veidošana ir populārāka darba devēju vidū ? aptuveni 60% no šogad pensiju 3. līmenī iemaksātās kopējās summas veido darba devēju iemaksas par saviem darbiniekiem. Savukārt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā darba devēju samaksātās naudas īpatsvars ir tikai 15% no kopējā prēmiju apjoma. Patlaban nedaudz vairāk nekā 113 tūkstoši iedzīvotāju paši vai ar savu darba devēju starpniecību ir kļuvuši par pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, savukārt dzīvības apdrošināšanā klientu skaits ir nedaudz virs 100 tūkstošiem.

Visticamāk, ka viens no iemesliem, kādēļ privātajos pensiju fondos iemaksāts krietni mazāk līdzekļu nekā uzkrājošajā apdrošināšanā, ir cilvēku nedrošība par tālāku nākotni. Ja uzkrājošajā apdrošināšanā minimālais termiņš ir 5 gadi, tad privātajā pensiju fondā līdzekļus var izņemt no 55 gadu vecuma, kas jauniem cilvēkiem ir pēc 20-30 gadiem. Otrs iemesls varētu būt apdrošinātāju piedāvājuma klāsta paplašināšana, piedāvājot arvien vairāk uzkrājumus ar tirgum piesaistīto ienākumu (unit-linked apdrošināšana), kas apvieno dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu fondu pakalpojumus. Klientiem, kuri ir gatavi uzņemties risku, ir iespēja izvēlēties sev tīkamos ieguldījumu fondus un potenciāli nopelnīt krietni vairāk nekā uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ar garantēto ienākumu.

Kūtri izmanto iespēju saņemt no valsts nodokļu atmaksu

Lai gan nodokļu faktors ir viens no galvenajiem aspektiem, kas veicina iedzīvotāju iesaistīšanos uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un pensiju 3. līmenī, VID sniegtie dati apliecina, ka pērn par 2005. gada laikā veiktajām iemaksām apdrošināšanas uzkrājumos un privātajos pensiju fondos Latvijas iedzīvotājiem no valsts tika atmaksāti 1,5 miljoni latu - par deklarācijās uzrādītajiem 6 miljoniem latu.

Kopējās 2005. gadā veiktās iemaksas šajos uzkrājumos veidoja vairāk nekā 20 miljonus latu, tajā skaitā iedzīvotāju pašu iemaksātie līdzekļi bija nepilni 11 miljoni latu. Teorētiski tas nozīmē, ka par aptuveni 45% iemaksu iedzīvotāji neizmantoja iespējas saņemt no valsts pārmaksātos nodokļus, kas kopsummā būtu devis ap miljonu latu. 2006. gadā veiktās iedzīvotāju iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā un privātajos pensiju fondos veidoja jau gandrīz 35 miljonus latu, tajā skaitā 20 miljoni latu bija pašu iedzīvotāju veiktās iemaksas. Līdz šā gada septembrim iedzīvotāji bija pieprasījuši nodokļa atmaksu tikai par 7,6 miljoniem iemaksāto latu. Lielākā daļa privātpersonu gan var deklarēt savus 2006. gada ienākumus līdz pat šī gada beigām, tādēļ šis skaitlis līdz decembra beigām vēl noteikti pieaugs, tomēr statistika ir neiepriecinoša. Vieniem tā ir nezināšana, bet citiem nespēja saņemties un aiziet līdz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai iesniegtu gada deklarāciju.


Gada nogalē iespējams labi nopelnīt

Kamēr daži neizmanto savas tiesības uz 25% valsts garantēto ienākumu, citi meklē iespējas, kā vislabāk izmantot piedāvātās nodokļu atlaides. Viena no tām ir brīvo līdzekļu ieguldīšana uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un pensiju uzkrājumā tieši gada nogalē. SEB Dzīvības apdrošināšana prezidents Uģis Vorons atklāj, ka to šobrīd Latvijā var saukt jau par tendenci. „Paralēli tam, ka gadu no gada būtiski pieaug iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, tieši novembra un decembra mēneši iezīmējas ar laiku, kad ievērojami pieaug iemaksu skaits. Ja salīdzinām ar vidējām iemaksām, kas tiek veiktas gada laikā, tad novembra, decembra, pat oktobra iemaksas ir vidēji līdz 3 reizēm lielākas,” saka U. Vorons.

Šāda aktivitāte izskaidrojama ar iedzīvotāju ienākuma nodokļu atmaksu, ko 25% apmērā par savām iemaksām pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijas iedzīvotāji pēc kalendārā gada beigām var saņemt, aizpildot privātpersonas gada ienākumu deklarāciju. Iemaksājot šā gada decembrī naudu dzīvības apdrošināšanas vai pensiju uzkrājumā, jau nākamā gada janvārī var doties uz VID un iesniegt gada deklarāciju par 2007. gadu. VID deklarāciju pārbaudes ilgums ir līdz trim mēnešiem, un pēc tās pārmaksātais nodoklis tiek ieskaitīts personas kontā, tādējādi šajā gadījumā no naudas iemaksas līdz 25% saņemšanai paiet tikai četri mēneši. Turklāt nav ierobežojumu attiecībā uz uzkrājumu skaitu - iespējams noslēgt vairākus līgumus dažādās kompānijās.

Jāpēta piedāvājumi

Latvijā uzkrājošos dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus piedāvā desmit uzņēmumi, šī gada laikā darbību uzsākot diviem jauniem tirgus spēlētājiem. Pensiju 3. līmenī konkurence ir mazāka nekā dzīvības apdrošināšanā ? Latvijā darbojas pieci atklātie pensiju fondi, piedāvājot 15 pensiju plānus.

Pensiju plānu izvēle galvenokārt saistīta ar riska pakāpes un valūtas izvēli. Savukārt dzīvības apdrošināšanas kompānijām ir atšķirīga ne tikai apdrošinājuma summa un papildapdrošināšanas veidi, bet arī apdrošināšanas nosacījumi, un ir dažādas komisijas, tādējādi rūpīgi būtu jāizpēta vairāki vai pat visu apdrošinātāju piedāvājumi, lai izvēlētos sev piemērotāko un izdevīgāko. Cilvēkam ar zemu riska uztveri noteikti piemērotāks būtu uzkrājums ar garantēto ienākumu eiro valūtā, savukārt risku mīlošie varētu izvēlēties unit-linked apdrošināšanu ar agresīvu stratēģiju, un 25% nodokļu atlaides viņiem būtu kā drošības spilvens nelabvēlīgās finanšu tirgus situācijas gadījumā. Atsevišķas kompānijas gan nepiedāvā uzkrājošo apdrošināšanu ar garantētu ienākumu eiro valūtā, tāpat ne visām ir unit-linked pakalpojums.

Avots: Kapitāls / Leta
Datums: 03.12.2007