• Sākums
• Jaunumi
• Pētījumi un statistika

06/11/2008

Uzkrājumu apjoms ir būtisks ikvienam brīžos, kad nepieciešams veikt, kad gaidāmi neplānoti lielāki tēriņi vai radies finansiāls diskomforts. Par spīti pēdējos gados veiktajam sabiedrības izglītojošajam darbam, SEB bankas un E-spy veiktā aptauja liecina, ka uzkrājumus (depozītos, skaidrā naudā, akcijās, dzīvības apdrošināšanā, u.c. veidos) veido tikai 55% aptaujas respondentu Latvijā, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā uzkrājumi ir 73% aptaujāto, Lietuvā – 81% respondentu.

Interesanti, ka visās trīs Baltijas valstīs vīrieši par uzkrājumu veidošanu domā vairāk, attiecīgi 58% respondentu Latvijā, 85% Lietuvā un 77% Igaunijā jau ir kādi uzkrājumi.

Respondentu atbildes uz jautājumu par ieguldījumu veidiem liecina, ka lielākā daļa aptaujāto arī šodien izvēlas veidot uzkrājumu mājās, Latvijā – 26%, Lietuvā – 27%, bet Igaunijā – 10% aptaujāto, liekot naudu aploksnē. Par labu citiem noguldījumu veidiem, piemēram zeltam, dārgakmeņiem, mākslas darbiem, izvēlējušies 33% respondentu Latvijā, savukārt Igaunijā šāda veida noguldījumi ir tikai 16% respondentu, bet Lietuvā – 17%.

"Aptaujas dati apstiprina, ka Latvijā mājsaimniecības ir mazāk pasargātas no ekonomikas satricinājumiem nekā kaimiņvalstīs, jo līdz šim iedzīvotāji salīdzinoši maz veidojuši uzkrājumi, kas ekonomikas lejupslīdes laikā var kalpot kā drošības spilvens. Latvijā joprojām raksturīga krāšana zeķē, savukārt ilgtermiņa uzkrājumu veidi ir mazāk populāri. Lai arī ilgtermiņa uzkrājumu popularitāte Latvijā pieaug, uzkrājošo apdrošināšanu un pensiju 3.līmeni joprojām izmanto neliels skaits Latvijas iedzīvotāju, neskatoties uz labvēlīgo nodokļu likumdošanu, kas ļauj atgūt pārmaksāto 25% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli, " norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Pretēji Latvijai un Lietuvai, Igaunijā 35% aptaujas dalībnieku iegulda naudu dzīvības apdrošināšanā vai pensiju uzkrājumos, savukārt 30% respondentu brīvos finanšu līdzekļus nogulda depozītos. Latvijā ilgtermiņa uzkrājumus dzīvības apdrošināšanā vai privātajos pensiju fondos veic vien 19% aptaujāto, bet depozītā – 17% respondentu. Attiecīgi Lietuvā uzkrājumus pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā veido 24% aptaujāto, savukārt depozītos iegulda 21% respondentu.

Kas interesanti, gados jauni cilvēki (20 līdz 29 gadi) kā Latvijā un Igaunijā, tā arī Lietuvā, biežāk veido uzkrājumu skaidrā naudā vai citos nebanku piedāvātajos ieguldījumu veidos, attiecīgi 15% un 34% respondentu. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēki biežāk iegulda depozītos (22%) un dzīvības apdrošināšanā vai pensiju fondos (30%).

SEB bankas un E-spy veiktais pētījums tika veikts no šā gada oktobrī un tajā piedalījās vairāk kā 1360 respondentu no Latvijas, vairāk kā 700 respondentu no Igaunijas un vairāk kā 1700 dalībnieku no Lietuvas.

Avots: Leta
Datums: 06.11.2008