• Sākums
• Jaunumi
• Rīgas Polise informācija

16/12/2009

 

Kādas ir galvenās izmaiņas, kas ir paredzētas minētajos grozījumos?
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% tiek palielināta uz 26%.
Pieļaujamie nodokļu atvieglojumi par prēmijām dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumos kopā ar iemaksām pensiju fondos no 20% tiek samazināti uz 10% no bruto algas apmēra taksācijas gadā.
Iegādājoties fondu apliecības nodokļu atvieglojumus vairs saņemt nevarēs.
Grozījumi paredz, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiks papildināts ar nosacījumiem, ka, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, ar nodokli tiks aplikti arī ienākumi no kapitāla.

Uz kādiem ieguldījumu pakalpojumiem būs attiecināms nodoklis par ienākumiem no kapitāla?
Ienākumi no kapitāla tiks iedalīti divās daļās atkarībā no to gūšanas veida:
1.     ienākumi no kapitāla pieauguma, proti, ienākumi no akcijām, ieguldījumu fondiem, parāda vērtspapīriem. Par šiem ienākumiem tiks iekasēts nodoklis 15% apmērā no gūtās peļņas.
2.     ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, proti, procentu ienākumi no visu veidu depozītiem un kontu atlikumiem, ienākumi no dividendēm, ienākumi no uzkrājumiem privātajos pensiju fondos vai no uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanas līgumā. Par šiem ienākumiem tiks iekasēts nodoklis 10% apmērā no gūtās peļņas.  

Vai nodoklis no ienākumiem no kapitāla būs jāmaksā tikai privātpersonām vai arī tas attiecas uz juridiskajām personām?
Šie grozījumi tiek veikti likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tas nozīmē, ka šie grozījumi attiecas tikai uz privātpersonām, tajā skaitā arī gadījumos, kad darba devējs veicis uzkrājumu darbinieka labā. Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izmaiņas pagaidām netiek veiktas, līdz ar to šis likums joprojām nosaka, ka peļņa no publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru pārdošanas nav apliekama ar uzņēmuma ienākuma nodokli.  

Kā notiks nodokļa iekasēšana par ienākumiem no kapitāla?
Šobrīd grozījumos ir noteikts, ka par nodokļa iekasēšanu attiecībā uz depozītiem, kontu atlikumiem, dividendēm (ko izmaksā publiskās akciju sabiedrības), gūto peļņu no uzkrājumiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas līgumā būs atbildīgs konkrētā ienākuma izmaksātājs, t.i. banka, pensiju fonds vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

Savukārt nodoklis no kapitāla pieauguma katram ieguldītājam pašam reizi ceturksnī būs jādeklarē VID, ja ienākums būs zem 500 LVL, un reizi mēnesī, ja tas būs virs 500 LVL. Pēc tam attiecīgi aprēķinātais nodoklis būs jāiemaksā budžetā. 

Vai bankas ir gatavas jauno izmaiņu ieviešanai no 1. janvāra?
Šobrīd grozījumos ir noteikts pārejas posms līdz 2010. gada 28. februārim, kura laikā bankām ir tiesības neiekasēt nodokli par ienākumu no kapitāla. Tādā gadījumā līdz 15. martam ieguldītājiem tiks nosūtīta informācija par šajā laika posmā gūtajiem ienākumiem, par kuriem izmaksas brīdī netika iekasēts nodoklis un, atkarībā no nodokļa apmēra, ieguldītājiem līdz 31. martam vai attiecīgi līdz gada beigām VID būs jāiesniedz deklarācija par ienākumiem no kapitāla un jānomaksā nodoklis. Uz pensiju fondiem vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām šis pārejas posms neattiecas. 

Kas ir jāņem vērā katra konkrētā ieguldījumu pakalpojuma īpašniekam, kas gūst ienākumus no kapitāla?

1) Nodokļa likme – 10%

Tradicionālie depozīti. Likumprojektā ir noteikts, ka nodoklis par ienākumiem no depozītu procentiem ir jāiekasē ienākumu gūšanas dienā, proti, procentu izmaksas brīdī.
Pirmkārt, tas nozīmē, ka, piemēram, Vienkāršā depozīta noguldītājiem, kuri ir izvēlējušies ikmēneša procentu izmaksu, banka nodokli iekasēs reizi mēnesī. Īstermiņa depozīta īpašniekiem nodoklis tiks ieturēts depozīta termiņa beigās, kad notiks procentu izmaksa. Savukārt attiecībā uz Speciālo depozītu, kuram notiek uzkrāto depozīta procentu kapitalizācija (t.i. procenti reizi mēnesī tiek pieskaitīti pamatsummai), nodoklis visticamāk tiks ieturēts reizi mēnesī, taču precīzu skaidrojumu šajā jautājumā varēs iegūt tikai pēc MK noteikumu saņemšanas.  
Otrkārt, tas nozīmē, ka nodoklis būs jāiekasē neatkarīgi no depozīta noformēšanas dienas. Arī tādā gadījumā, ja depozīts ir bijis noformēts, piemēram, pirms 3 gadiem, bet procenti tiks izmaksāti termiņa beigās, kas ir, piemēram, 2010. gads, tad nodoklis par gūto peļņu būs jāmaksā.

Dividendes. Visas dividendes tiks iedalītas 2 daļās: dividendes, kuras izmaksā publiskās akciju sabiedrības, un pārējās dividendes. Nodokļa iekasēšanu no dividendēm, kuras izmaksās publiskās akciju sabiedrības, veiks bankas dividenžu izmaksas brīdī, savukārt par nodokļa iekasēšanu no pārējam dividendēm būs atbildīgs konkrēto dividenžu izmaksātājs jeb konkrētais uzņēmums.

Privātie pensiju fondi. Par uzkrājumiem privātajos pensiju fondos nodoklis būs jāmaksā par ienākumiem, kas ir radušies no iemaksu ieguldīšanas. Proti, par starpību uzkrājumu termiņa beigās un veiktajām iemaksām. Nodoklis tiks iekasēts brīdī, kad klients saņems maksājumu no privātā pensiju fonda.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Par uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā nodoklis būs jāmaksā par ienākumiem, kas ir radušies no iemaksu ieguldīšanas. Proti, par starpību uzkrājumu termiņa beigās un veiktajām iemaksām. Nodoklis tiks iekasēts polises termiņa beigās, kad klients saņems maksājumu no apdrošināšanas kompānijas.

2) Nodokļa likme – 15%

Ieguldījumu fondi Kapitāla pieaugums no ieguldījumu fondiem tiks aprēķināts kā starpība starp iegādes un pārdošanas cenu. Fondu iegādes cenā tiks iekļauti arī izdevumi par apliecību iegādi. Ja darījuma rezultātā ieguldītājs nav guvis peļņu, tad kapitāla pieauguma nodoklis nebūs jāmaksā. Grozījumi paredz arī iespēju, ka gadījumā, ja viens fonds būs cietis zaudējumus, bet cits strādājis ar peļņu, tad zaudējumus būs iespējams segt ar gūto peļņu, bet to būs iespējams izdarīt tikai viena taksācijas gada ietvaros. Ja klients pārdos ieguldījumu apliecības, kas būs iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim un ir bijušas klienta īpašumā vismaz 60 mēnešus, tad līdz 2013. gada 31. decembrim klientiem būs tiesības sniegt deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, kā tas bija noteikts esošajā likuma redakcijā. 

Akcijas, parādzīmes un obligācijas. Kapitāla pieaugums no minētajiem vērstpapīriem tiks aprēķināts kā starpība starp iegādes un pārdošanas cenu. Vērstpapīru iegādes cenā tiks iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un uzturēšanu. Ja darījuma rezultātā ieguldītājs nav guvis peļņu, tad kapitāla pieauguma nodoklis nebūs jāmaksā. Grozījumi paredz arī iespēju, ka gadījumā, ja viens kapitāla aktīvs būs cietis zaudējumus, bet cits strādājis ar peļņu, tad zaudējumus būs iespējams segt ar gūto peļņu. Grozījumi paredz izņēmumu, ka ar nodokli netiks apliktas Latvijas un ES dalībvalsts vai EEK zonas valsts un pašvaldību parādzīmes.

Papildus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikti sekojoši ienākumi:
Kapitāla pieaugums un kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums.

Ienākums no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas.

Dāvanas no fiziskām personām vērtībā virs 1000 latiem gada laikā, ja dāvinātājs nav laulātais vai radniecībā līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Nodoklis netiek piemērots, ja fiziskā persona ir saņēmusi dāvanas ar atlīdzības raksturu Civillikuma izpratnē.

Vai grozījumos ir veiktas izmaiņas attiecībā uz pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņu?

Grozījumos, kas tika apstiprināti Saeimas 1. lasījumā, bija plānots, ka VID pārmaksāto nodokļu atmaksu veiks 12 mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, taču no 2. lasījuma šie grozījumi tika izņemti. Tas nozīmē, ka VID pārmaksātos nodokļus tāpat kā līdz šim atmaksās 3 mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

Tiklīdz būs pieejama precīzāka informācija attiecībā uz šiem grozījumiem, mēs Jūs par to nekavējoties informēsim!

* Materiālam ir tikai informatīvs raksturs. Minētie skaidrojumi ir sniegti, balstoties uz 2. lasījumā apstiprināto likumprojektu „Par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Avots: Rīgas Polise
Datums: 16.12.2009